NEKAD Neļaujam apkārtējiem cilvēkiem atturēt mūs no saviem sapņiem!

Galvenais iemesls, kāpēc cilvēki nesper soli pretī saviem mērķiem, sapņiem, ir bailes! Bet nevis bailes no neizdošanās, bankrota vai citiem, ļoti “reāliem” faktoriem, bet bailes no apkārtējo cilvēku komentāriem, kritikas! Un tas ir saprotams, mums katram paziņu lokā ir, vidēji 300 cilvēki. Un mums šķiet, ka ar vienu publisku paziņojumu par savu biznesu, pakalpojumu vai darbības jomu, visi šie 300 cilvēki sāks interesēties, skatīsies, komentēt, izteikt viedokli utt… Un mums ir bail no tā viņu viedokļa, jo, ļoti iespējams, ka tie 300 cilvēki pazīst tevi pilnīgi no cita dzīves posma, kurā tu nevarēji vēl spert to soli… 

Man bija tieši tāpat, pirms es publicēju pirmo video, galvā peldēja visādas domas, ko tagad visi teiks, komentēs, kā viņi uz to skatīsies? Jo lielākā daļa mani FB Draugi, tak pazīst mani no cita laika posma. Un agrākais “es” neko tādu nekad nevarētu darīt… Viņi tak smiesies un neņems mani nopietni… Tad domas par vecākiem/radiem, ko viņi padomās?!  Visas šīs muļķīgas domas bija manā galvā ļoti ilgu laiku, bet es pie sevis nodomāju, vai nav vienalga, ko apkārtējie domā? Ja viņi, neiedziļināsies, nejautās, necentīsies izprast, tad man nemaz nav nepieciešams, lai viņi skatās, interesējās un, lai droši aprunā cik vēlās. Tā es publicēju pirmo video pēc, kura man radās skaidrība par statistiku, kura PILNĪBĀ neiet kopā un neatspoguļo šo, kā galveno faktoru, no, kura būtu jābaidās, jo:

1. 90% cilvēki no tiem, kuri noskatīsies NEKO sliktu neteiks, kā arī publiski tevi neaprunās.

2. 90% no šiem 90% cilvēkiem aizmirsīs par tevi jau pēc 10min un dosies savās ikdienas gaitās.

3. 10% no tiem 90% tevi atbalstīs un tev būs daudz vairāk pozitīvi komentāri un atbalsts, nekā tu būsi gaidījis. 

Takā no lielās pasaules tev nav jābaidās, jo lielākai daļai būs vienalga, ko tu dari, viņi pasmaidīs, uzrakstīs kādu pozitīvu vārdu un dosies tālāk savā dzīvē! Neļauj savām bailēm no “pasaules” atturēt sevi no pirmo soļu speršanas sev vēlamajā virzienā, jo tu savā galvā “pārspīlē”, viss būs forši.

Bet apkārtējā pasaule nav lielākā problēma…

Savā trešajā runā es viesojos vienā skolā, kur pēc runas man pienāca klāt meitene un teica “Mārtiņ, paldies par šo runu, šis man bija jādzird, lai es nepadotos uz savu sapni, jo es gribu dziedāt, bet man apkārtējie cilvēki, kā vecāki, radi, skolotāji, saka, lai es nomierinos, aizmirstu par dziedāšanu un sāku meklēt īstu darbu”.

Šī ir tā skarbā realitāte… Bieži vien no sapņiem mūs attur tuvākie. Viņi to dara, jo viņi grib, kā “labāk”! Un tas ir tik, nepareizi, cik nepareizi vien var būt… Kas var būt labāks pēc tiekšanās pēc saviem sapņiem?! Strādāšana no 9-17? Mums jāatcerās, ka dzīve nav par skatu kalna galā, bet gan par ceļojumu līdz skatam kalna gala!

Ja tevi, kāds cenšas kritizēt vai atturēt no tā, ko tu dari un gribi darīt. Paskaties, vai šis cilvēks saprot, ko tu dari, cenšas izprast tevi, tavus motīvus, tavus mērķus… Ja viņš nemaz necenšās, tad droši pasaki, lai viņš patur savas domas pie sevis, netiecies, nerunā un ej savu ceļu… Vienalga cik tuvs tev ir tas cilvēks… Tu pats dziļi sirdī zini, ko un kāpēc tu gribi. Neļauj apkārtējiem cilvēkiem tevi apturēt.

Savukārt ja kāds interesējās, iedziļinās un dod tev konkrētu, strukturētu kritiku un padomus, ko tev uzlabot, tad klausies ar abām ausīm, pieraksti, centies uzlabot savu sniegumu, jo tikai tā mēs kļūstam labāki…

Nekad neļauj bailēm no apkārtējo cilvēku komentāriem, viedokļiem, atturēt tevi no pirmo soļu speršanas savu sapņu virzienā. Tu zini, ko tu vēlies un kāpēc tu vēlies. Mums katram ir dota viena dzīve un mēs NEDRĪKSTAM ļaut šai “Pārspīlētajai”bailei mūs atturēt, jo šīs bailes mums ir tikai galvā… Speram pirmos soļus, nepadodamies, daram vairāk katru dienu un dzīvojam dzīvi, kurai #NavLimiti!